Ar ko atšķiras Agile un Ūdenskrituma metodes?

Pievienots

Tiem kas nezin definīcijas:

Agile – spēja, jeb iteratīva izstrāde. Radies no vārda “agile”, jeb dzīvīgs. Agile uzskata, ka IT sistēma ir kā organisms, kas nevar tikt saprasts pirms nav uztaisīts. Līdz ar to sistēma tiek taisīta pa daļām – “sapratu/uztaisīju”.  Komandā ir iekļauts pasūtītājs, un tai tiek piešķirtas netipiski lielas privilēģijas  izlemt kāda sistēma izskatīsies.

Ūdenskritums – secīga izstrāde. Radies no projekta diagrammas, kurā darbi parasti parādās secībā kā kāpnes (prasības =>specifikācija=>kods=>testēšana utt.). Izpilde atgādina iešanu uz leju kā pa ūdenskritumu ar daudziem posmiem – no šejienes arī nosaukums. Ūdenskrituma metode uzskata, ka IT sistēmu ir jāizstrādā, to arvien detalizētāk specificējot, pirms tam katru detalizācijas līmeni, saskaņojot ar Pasūtītāju.

Galvenās atšķirības:

Īpašība Agile metode Ūdenskrituma metode
Fokuss: Izpildes termiņš. Piegādājamais apjoms.
Lēmumu pieņemšana Komanda. Projekta vadītājs.
Pasūtītāja loma Piedalās detalizēti apjoma definēšanā visu laiku. Katrā posmā akceptē arvien detalizētāku visas sistēmas aprakstu.
Piegādes laiks Īsi posmi (1-4 nedēļas). Garš izstrādes temiņš  (tipiski 6-12 mēneši).
Kontrole par gala rezultātu Pēc katra posma ir “gatavs un instatlējams” sistēmas gabals. Tipiski īsi pirms projekta beigām.
Galvenie riski Var neievērot atkarības vai apstākļus, kuru dēļ sistēma var nonākt strupceļā, kā dēļ sistēma ir jāpārtaisa, radot papildus izmaksas. Var nepamanīt būtiskas detaļas, kuru dēļ sistēmas apjoms var izrādīties būtiski lielāks nekā sākumā likās, tādējādi radot papildus izmaksas.
Ieguvumi Ātri un visu laiku redzams kurp virzās projekts. Savlaicīgi sadala visu apjomu un visus resursus uz visu projekta izpildes laiku.

To be continued…