Datu apmaiņa medicīnā
Te ir dažas no problēmām tehniskajā līmenī, kas būtu jāatrisina e-veselības ieviešanas ietvaros
1) Jēdzienu nesaderība. Ja pieņem, ka medicīnā tiek lietoti ap 300 000 atšķirīgu terminu (pēc SNOMED CT terminu vārdnīcas) nav grūti iedomāties, ka dažus vai pat daudzus terminus veidojot informācijas sistēmas (vai iekšējās procedūras) var nosaukt līdzīgos, bet mazliet atšķirīgos vārdos. Vēlāk, kad sistēmas nākas paplašināt, daži vārdi jau ir „aizņemti” un nākas izdomāt kādu jaunu vai piemērot esošu, kas normālā gadījumā tā netiktu lietots. Kas no tā sanāk….vienkārši katrā vietā, kur tiek lietoti datori jebkādai medicīniskās informācijas uzskaitei veidojas unikāla, šai vietai specifiska terminu sistēma, kas iespējams nav savienojama ar citām sistēmām.
2) Klasifikatoru datu nepareiza izmantošana. Klasifikators ir tabula, kas teikumu aizstāj ar kodu (piemēram, cipariem). Rezultātā daudzas šaubīgas vai pārprotamas lietas kļūst viennozīmīgi skaidras, pie tam datu ievadītājam vienmēr priekšā ir saraksts, pēc kura izvēlēties. Tajā pašā laikā, ja šo klasifikatoru izmanto daudzās vietās…. klasifikatori mēdz mainīties, tiem parādās jauni kodi… tiek mainīti vecie….. Ko tādā gadījumā nozīmē saņemtie dati no kādas medicīniskās iestādes? Ja to vērtības kaut mazliet atšķiras starp iestādēm – zūd jēga no visas sistēmas, jo nav atskaites punkta datu vērtībām.
3) Datu apmaiņas formātu nesaderība. Dati „svešajās” (ne savējās) sistēmās vienmēr būs mazliet (vai pavisam) citādāki, nekā tie, kas ir savās sistēmās. Tie atradīsies citā vietā, tiem būs citi noteikumi, būs citādāk aprakstīti. Nu nespēju iedomāties, ka visas tās daudzās iestādes, kam pašlaik ir medicīnisko datu sistēmas, ir iedomājušās tos aprakstīt identiski vienādi. Nespēju. Sagaidu, ka katrai sistēmai, kas gribēs, ne tikai dot, bet pat saņemt, apskatīt, izmantot citu sistēmu datus, būs jāveic palielas izmaiņas, varbūt jāmaina tas, kas un kā tika darīts pirms tam. Cik iestādes ir gatavas to darīt?
4) Sistēmu nesaderība. Nav universālu sistēmu. Katra tiek taisīta konkrēti slimnīcai, ārstu praksei vai iestādei. Katrai ir savs pilnīgi noteikts uzdevums un atbildības. Sistēmas var nebūt saderīgas, pat ja tās katra izmanto vienādus standartus informācijas apmaiņai, jo pastāv dažādas standarta versijas, pastāv obligātas un neobligātas vērtības un reizēm interpretācija kā saprast to vai citu lietu. Kuras būs tās, kas mainīs savas sistēmas un kāpēc?
5) Datu drošība. Ne visi drīkst skatīties visus datus, ne visi drīkst šādus datus ievadīt, ne visi drīkst šādus datus nosūtīt vai pieprasīt no citām iestādēm. Centralizētas medicīniskās informācijas sistēmas ieviešanas ietvaros, jautājums par pieejas tiesībām, pieejas auditu, autorizāciju un datu uzkrāšanas apjomu kļūst 10, 100, 1000x svarīgāks, nekā tas ir bijis jebkad pirms tam. Sistēmai faktiski ir jāvāc gandrīz „anonimizēti” dati, šķirti no cilvēka identitātes, ar ļoti kontrolētu un pārraudzītu procesu, kā savienot veselības ieraksta informāciju ar cilvēka identitāti drošā un aizsargātā veidā un tikai tad, kad tas ir nepieciešams.
6) Semantika. Pieskāros tam jau iepriekš, bet liekas svarīgi to izdalīt atsevišķi. Proti, vienu un to pašu jēdzienu var aprakstīt dažādos veidos, un līdzīgi ar vienu un to pašu vārdu var apzīmēt dažādas lietas. Runājot par kopēju sistēmu, kas sastāvētu no daudzām daļām un savstarpēji katra daļa izmantotu citas daļas datus… viegli ir nonākt pie tā, ka viens un konkrēts jēdziens kādās atsevišķās sistēmās tiek lietots dažādi…tādējādi arī informācija tiek saprasta nepareizi. Tam var būt vairāk vai mazāk kritiskas sekas, bet uzticību datiem tas var sagraut ātri un pamatoti.