Kā aplaupīt Banku?

Lūdzu izvērtējiet vai esat pasargāti.

Cilvēki vairs neiebrūk bankās ar ieročiem un maskām. Kāpēc? Tāpēc, ka bankas filiāle ir, iespējams, labāk novērotā un apsargātā celtne pilsētā. Tik pat labi pirms tam var aiziet uz policijas iecirkni pieteikties un nofotografēties; tāpēc, ka filiālē tiek turēts tikai tāds naudas daudzums, kas vajadzīgs konkrētās dienas skaidrās naudas operācijām; tāpēc, ka filiālē ir virkne fizisko kontroļu, piemēram, laika atslēgas u.c., kas neļaus izdot naudu, pat ja operators to vēlēsies.

Citādāk ir interneta vidē. Zagļi var sēdēt meža vidū. Tiem nav jābūt maskās. Tiem pietiek ar mazu datoru, kam ir mobilā interneta pieslēgums. Pie tam, tiem nav jāuzbrūk bankai, bet jebkuram, kam bankā ir nauda.

Kā uzbrukt elektroniski? Elektroniskais uzbrukums ar katru dienu kļūst vieglāk realizējams, jo internets ir pilns ar pamācībām par savu vīrusu un Trojas zirgu veidošanu. Vīruss ir programma, kas pavairo pati sevi nonākot citā citā datorā bez otra datora īpašnieka ziņas. Trojas zirgs ir programma, kas slepeni uzstāda sevi uz cita datora, parasti ļaujot kontrolēt svešo datoru no attāluma. Tātad citi var viegli iegūt kontroli pār svešo datoru. Ja kāds ir ieguvis kontroli pār otra datoru, tad viņam atliek vienkārši gaidīt un vērot, līdz kamēr šis otrs pieslēgsies bankai. Tālāko svešie izdara no sava portatīvā datora meža vidū. Vienkārši.

Patiesības labad jāsaka, ka bankas pēdējos gados ir uzlabojušas savu interneta pieejas drošību. Piemēram, kodu kalkulatori, liekas, ir drošākais, šobrīd pieejamais veids, kas pasargā praktiski no visa veida uzbrukumiem. Tikai ne visām bankām tie ir pieejami un ne visi tos lieto. Un ko dara tie, kas joprojām izmanto kodu kartes, vai vēl ļaunāk, statisku sevis identificēšanas veidu (paroles, sertifkāts utt)?

Cilvēki nogurst no runām par vīrusiem, tārpiem (worms), zvejotājiem (phishing), trojas zirgiem un citām lietām, kas kļūst tik biežas, ka tās pašas par sevi tiek uztvertas par spamu. Cilvēka dabiskā reakcija ir ignorēt lietas, ko viņš nespēj saprast vai mainīt. Bet nevajadzētu.