Ko darīt ar e-veselību- 1. Procesi

Neviens man neprasa, bet ir viedoklis. E-veselība joprojām, manuprāt, ir Medicīnas nozares efektivitātes celšanas stūrakmens, jo bez datu uzkrāšanas kaut cik kvalificētus lēmumus pieņemt nav iespējams. Ceru pat, ka par principu neviens nestrīdas. Vienīgi atšķiras dažādu cilvēku redzējums kā to īstenot.

Ja būtu tik vienkārši, tad visi jau sen to būtu izdarījuši. Tomēr atkal un atkal izrādās, ka vadošais viedoklis ne vienmēr ir pareizais, un kārtējā e-veselības iniciatīva kaut kur pasaulē tiek atzīta par neveiksmīgu, sākotnējos mērķus nesasniegušu vai ilgāku un sāpīgāku, kā sākumā iecerēts.

Runājot par e-veselību Latvijā. Pirmais, ar ko visticamāk būtu jāsāk un jādara, būtu jāvēršas pie procesiem. Atrod procesu, vienkāršo to un tikai tā izpildes atbalstam izstrādā kādu E-veselības komponenti. Piemēram, padara pieejamu VOAVA pacienta datus, nevis taisa Pacienta kartiņas mega projektu vai, piemēram, N- formas dažādām aģentūrām aizvieto ar 1, bet regulāru ziņojumu uz kādu centrālu datu bāzi un tālāk darbojas “e-veselības sistēma”, kas šo ziņojumu uzkrāj, analizē, apstrādā un gatavo atskaites utt.

Kas notiks, ja nesāks ar procesu iztaisnošanu? Būs mēģinājums vakuumā, cerot, ka trāpīs tieši tur, kur vajadzēja, ka piedāvās tieši to lietu, kas kādam trūka, ka visi šo iespēju nekavējoties integrēs savos procesos un ar prieku izmantos, nevis centīsies no tās izvairīties, lai nepalielinātu jau tā nenormāli lielo administratīvo slogu.