Personas datu aizsardzības absurdi

Tautas skaitīšanas elektroniskā versija Latvijā ir radījusi ķēdes reakciju. Šodien daļēji tiek apturēta EDS darbība, akmeņi tiek mesti CSDD lauciņā. Es protams esmu par personas datu neaizskaramību un aizsardzību, tomēr manuprāt valsts normatīvo aktu bāze un vēl vairāk tās interpretācija nupat tiek pārspīlēta līdz pilnīgam absurdam. Dēļ normatīvo aktu prasībām pēkšņi   tiek slēgtas izveidotās starpsistēmu integrācijas, tādā veidā atmetot visus e-pakalpojumus vairākus gadus atpakaļ, jo nemaz nebrīnīšos, ka neviena no valsts pārvaldē esošajām informācijas sistēmām pilnībā nenodrošina Fizisko personas datu aizsardzības likuma prasības un pēc savas būtības būtu slēdzama vai vismaz atvienojama no tiešsaistes informācijas apmaiņas ar citām sistēmām. Šeit es nemaz negribu runāt par privātajām datu bāzēm, kuras apkopo personas datus dažādiem reģistrācijas pasākumiem.

Valstij ar visu Datu valsts inspekciju priekšgalā būtu pēdējais laiks uz lietām sākt skatīties  no praktiskā un funkcionālā viedokļa, nevis tikai akli jāseko likuma normām cenšoties pamatot savas iestādes nepieciešamību. Tikai sabalansējot datu aizsardzību ar informācijas sistēmu funkcionālo darbību un pielietojumu ir iespējams panākt e-vides attīstību valstī, kura kā prioritāte tiek skandināta jau nez cik gadus.

Uz šīs nots noslēdzot šo nedēļu ceru, ka nākamās nedēļas mēness fāze cilvēkiem nesīs pozitīvu pavērsienu domāšanas virzienā.