Vēlreiz par veselības aprūpes standartiem
Ar standartiem ir tā – viss rit savu gaitu līdz brīdim, kamēr dzīvē sāk parādīties kaut kādi „citi”, kas neesam “mēs”. Šie citi, nezin un precīzi nenojauš visu, ko mēs esam izdomājuši, kādus mērus vai izmērus esam izvēlējušies, kā mēs lietojam to vai citu priekšmetu (vai informāciju).
„Citi” ienes haosu un pārpratumus, jo prātam netveramā veidā spēj sagrozīt visu, ko „mēs” pirms tam esam izdomājuši. Viņi spēj piešķirt pilnīgi ačgārnu jēgu lietām, kas „mums” ir bijušas skaidras no paša sākuma un par kurām neviens un nekad nav domājis… Pie tam – „citi”, kas arī visu ir izdomājuši un, kam arī visa dzīve rit savu gaitu –ir pilnīgi nederīgi mums, jo mēs nevaram izmantot viņu radītās lietas (vai saprast viņu informāciju).
Medicīnā ir simtiem ļoti atšķirīgu un svarīgu „citu”, kas dzīvo savas dzīves kā prot un kā sanāk. Šie citi uzkrāj datus un viņiem ir vajadzīgi dati no pārējiem… Viņiem savā starpā ir jāsaprotas no pusvārda… jo (nedod dievs’) saprast nepareizi.
Vai mēs esam gatavi, ka bankas attiecībā uz mūsu kontu viena otru saprastu nepareizi:)? NĒEE! Riskēt ar savu naudu, kaut kādu banku komunikācijas problēmu dēļ? Absurds. Tāpēc eksistē SWIFT u.c. ļoti standarti, kas līdz riebumam precīzi apraksta kas, ko, kā un kāpēc nosūta un ko tas nozīmē.
Veselība, dzīvība… tam būtu jābūt kaut cik svarīgam? Absurdi liekas, ka es šādas lietas salīdzinu. Bet starp veselības aprūpes iestādēm NEPASTĀV! formālie likumi, kas nosaka to kas, ko, kā un kāpēc nosūta un ko dati nozīmē! Es ārsta vietā ņemtu analīzes/mērījumus/bildes katrā reizē, kad mainītos iestāde vai ārstējošais ārsts. Tad „citi” vai viņu radītās neskaidrību problēmas neeksistētu. Es saņemtu svaigus DROŠUS datus, attiecībā uz kuriem es varētu pieņemt lēmumu, no kā ir atkarīga cita cilvēka dzīvība. Vai tā arī netiek darīts visbiežāk?
Ko darīt, ja izmeklējums sagrauj veselību (piemēram, starojums)? Vai, ja tas ir dārgi? Vai, ja tam nav laika (daži izmeklējumi ir ilgi)? Vai, ja ārstēšanā vienlaicīgi ir iesaistīti vairāki ārsti, kuru darbība un medikamenti ietekmē izmeklējuma rezultātus?
Standarti medicīnas aprūpē būtu kaut kas, kas GARANTĒTU ārstam to, ka informācija, ko viņš saņem no citas iestādes, nav ne par matu sliktāka par to, ko viņš iegūtu, ja liktu vākt to visu vēlreiz. Informācija savukārt ļautu SAPRAST, kas notiek ar cilvēku kopumā. Valstij standarti samazinātu izdevumus atkārtotiem izmeklējumiem; Pacientam saglabātu veselību, Ārstam samazinātu laiku un kļūdas, kuras viņš nevar paredzēt, ja viņam informācijas.
Tāpēc es te blogoju par to, kas ir pieejams citur pasaulē. Cerībā, ka vismaz kāds izvērtēs to, ka standarti nav birokrātija, bet nepieciešamība….Rakstīju par 13606, ir doma vēlāk uzrakstīt par HL7 un openEHR.