Soļi Valsts efektivitātes uzlabošanai
Kādu laiku prātā sēž iedomāta 5 soļu programma, kas, palīdzētu organizēt Valsts tēriņus efektīvākā veidā.
Programma ir šāda.
1.Solis – “Fotogrāfija”. Valsts funkciju saraksts
Katra valsts ir atšķirīga. ASV dara vienas lietas, Arābu valstis citas, bet Latvija vēl citas. Pie tam Latvijā šīs lietas (valsts uzdevumus) dara gan valsts iestādes, gan pašvaldības, gan pat uzņēmumi.
Lai Valsts kontrolētu kas tajā notiek, pirmais solis ir saprast ko īsti viņa dara, cik tas maksā – to var izdarīt. Vienkārši līdzsvarotā veidā uzskaita visas augsta līmeņa funkcijas, ko konkrētā valsts dara.
2.Solis – “Mērīšana”. Rezultatīvie rādītāji
Samērā loģiski liekas, ka Valstij ir jāsaprot vai viņa tiešām dara to, ko ir apņēmusies. Līdz šim labākais veids ko cilvēce ir izdomājusi kā to konstatēt, ir izmērīt. Tātad Valstij vajadzētu mērīt lietas, ko tā dara – cik daudz un cik labi tiek sasniegts funkcijas uzdevums vai mērķis. Pašlaik tas kontrastē ar to, ko valsts pārvalde visbiežāk mēra tagad – “kustību” skaitu funkcijas ietvaros, bet to var mainīt.
3.Solis – “Optimizēšana”. Uzdevumu detalizācija
Brīdī, kad Valsts jau zina ko tā dara (1solis), un tās mērījumu sistēma ļauj puslīdz stabili kontrolēt esošo situāciju (2solis), Valsts var sadalīt savas funkcijas smalkāk – uzdevumos. Uzdevumi ir tās lietas, ko valsts iestādes dara, lai sasniegtu tām deleģētos mērķus, tāpēc liekas ļoti iespējami, ka šajā līmenī daudzas lietas atkārtojas, dažas tiek veiktas neefektīvi vai netiek veiktas vispār, bet kādas tiek veiktas, bet nav īsti nevienam vajadzīgas, un tās var paņemt no citiem. Šeit ir plašs lauks tālākai analīzei.
4.Solis – “Plānošana”. Attīstības plānošana
Pieņemsim, ka Valstij ir kaut kādi plāni par to, kas ir jāizdara 5,10 vai 20 gadu laikā. Ja ir izdevies panākt, ka Valsts zina visas tās lietas ko tā dara (1solis) un kāds ir to darbības rezultāts (2solis), acīmredzot Valsts attīstības plānošanu ir lietderīgi sasaistīt ar Valsts funkciju vai uzdevumu (3solis) rezultātiem. Tātad Valsts makro-politiskie lēmumi var tikt ļoti precīzi nodoti lejup līdz konkrētai funkcijai vai pat uzdevumam, un tam var noteikt izmērāmu rādītāju, kas jāsasniedz. Interesanti.
5.Solis -”Kontrole” . Uz rezultātu balstīta līdzekļu sadale.
Ir tāda problēma, ka Valsti nevar pārvaldīt kā uzņēmumu, kura galvenais darbības mērķis ir peļņa, jo valsts pārvalde dara daudzas lietas, kas ir tieši pretējas peļņas gūšanai, piemēram, sociālā palīdzība. Tai pat laikā finansējuma piešķiršana bez kritērijiem novestu pie nesamērīgas un izšķērdīgas valsts pārvaldes. Vai tas ir tieši Latvijas gadījums? Nevaru komentēt.
Ja tiktu ieviesti iepriekšējie soļi (1,2,3,4solis), Valsts varētu ļoti viegli izvēlēties, ka nauda tiek piešķirta konkrētu uzdevumu īstenošanai. Pie tam sasienot tās kopā ar mērķiem, kas Valstij ir ilgtermiņa plānos. Un salīdzinot naudas patēriņu ar sasniegto rezultātu. Un veicot analīzi vairāku gadu griezumā. Un izvērtējot iestādes pēc sasniegtā rezultāta, nevis skaļākās balss vai stiprākās aizmugures.
Tas ir tas, ko OECD valstis dēvē par “performance based budgeting” un galvenais mērķis, kāpēc tapa šis raksts – Performance budgets use statements of missions, goals and objectives to explain why the money is being spent. It is a way to allocate resources to achieve specific objectives based on program goals and measured results.