Kas nenotiek?

Izrādās, ka mēs esam teju pēdējā vietā starp visām Eiropas Savienības valstīm produktivitātes ziņā (avots – http://epp.eurostat.ec.europa.eu; Labour productivity per hour worked). Vecajā Eiropā šis lielums ir vidēji 2x vai 3x lielāks nekā Latvijā. Arī jaunajā Eiropā vairums mums ir priekšā, lai arī pārsvarā par 20-30%.

Radītājs nozīmē, ka kāds cits saražo tik pat daudz preču un sniedz tik pat daudz pakalpojumu, cik mēs, tikai patērē tam 2x vai 3x mazāk darba. Kā tas ir iespējams?

Varbūt mums ir novecojušas iekārtas? It kā nē. Mēs sākām tukšā vietā un varējām pirkt labāko, un domājams tā arī darījām, jo investīciju naudas netrūka.

Varbūt mums ir dumji cilvēki? Arī it kā nē. Šķiet, ka Latviešu darbinieki tipiski tiek raksturoti, kā gudri, čakli, apveltīti ar augstu atbildības un pienākuma sajūtu.

Varbūt esam neuzticami? Nē. Latvija (t.s. privātais sektors) ierindojas starp pasaules valstīm, kas tiek visaugstāk novērtētas attiecībā uz savu pienākumu un līgumsaistību izpildi. Liekas, ka bijām TOP 10niekā.

Tātad kas notiek? Vai precīzāk – kas nenotiek?

Izvirzu hipotēzi, ka atslēga ir neveiksmīga vai neoptimāla darba organizācija.

Par to arī šis blogs un nākamie ieraksti.