Ko darīt ar e-veselību- 2. Profilakse

99% droši vien piekristu, ka profilakses izmaksas ir 100x, varbūt 1000x reiz zemākas nekā seku likvidēšana pēc tam…Piemēri:

– gludekļa izslēgšanas izmaksas pret jauna gludekļa, krekla un galda iepirkumu;
– bremžu šķidruma pārbaude pret jaunas mašīnas iegādi;
– cukura līmeņa pārbaude pret diabēta ārstēšanu;
– vēža profilakse pret vēža ārstēšanu….

Vai ne? Pat bez analīzes ir redzams, ka izmaksas seku novēršanai ir grandiozas. Hmm. Bet medicīna nekas pat uz to pusi netiek plānots. Vai es par to neesmu dzirdējis? Brīdī, kad ir katastrofāls līdzekļu deficīts medicīnā, pie tam nākotnē būs vēl sliktāk, brīdī, kad visi saprot, ka nebūs naudas seku novēršanai (neatliekamajai palīdzībai), neko nedara cēloņu novēršanai!

Vai tā ir tuvredzība? Nedomāju, jo uzreiz nāk prātā 2 citi argumenti:

1) Bija mēģinājums krūts vēža profilaksei, kas izgāzās – neviens negāja uz to profilaksi. Bet loģiski – nevar palaist kaut kādu rīku, bez procesa tā darbības iedzīvināšanai! Tās varēja būt bezmaksas loterijas biļetes, bet ja neviens par tām neuzzinātu, vai ja tās dalītu, piemēram, Baltijas jūrā (2km no krasta) – arī izgāztos. Respektīvi – izsaku minējumu par brāķi procesa organizācijā.

2) Ārstiem, kas ir veselības sistēmas pamat-turētāji, neviens nemaksā par profilaksi, bet visi -gan pacienti, gan valsts) – maksā par seku novēršanu.

E-veselība pirmo reizi parādās kā ietvars, kurā profilaksi var ielikt un no administrēt, lai tā strādātu, jo tā ir centralizēta, datorizēta sistēma, kas radīs jaunus procesus un sies tos kopā ar finansēm, pienākumiem utt.