Sāpīgākais lēmums projekta ietvaros
Lēmums par to, ka projekts ir bijis neveiksmīgs ir viens no, vai pats sāpīgākais projekta dzīves laikā! Daudziem tas ir tabu zonā, tāpēc nav brīnums, ka Latvijā ir grūti tikt līdz pasūtījumam, bet tik viegli to piegādāt. Latvijā reti ir kompetence un spēja salauzt procesu pat tad, kad ir pilnīgi skaidrs, ka tas ved uz nekurieni. Protams, ka gribas paļauties uz to, ka IT izstrādātājs zina un saprot ko viņš dara, bet skarbā pasaule saka, ka ~77% gadījumos paļaušanās izrādās nepamatota. Tad uz ko tā balstās?
Šodien nācu no projekta vadības tikšanās, kur Izstrādātājam nācās piedāvāt divas alternatīvas – laužam līgumu šodien un uzlaizām brūces; vai restartējam projektu citā sastāvā un ar citu piegādes mehāniku. Līdz pēdējam brīdim viņi nesaprata, par ko es emu neapmierināts. Man neder “joprojām esam procesā” statuss. Projektā ir pagājuši 2 mēneši un vēl ir palikuši 2 citi, kuru ietvaros teorētiski viņi var visu salabot, bet projektos brīnumi nenotiek. Vismaz labie brīnumi ne. Projekta veiksme ir noteikta tā uzsākšanas brīdī un parasti pēc 2-4 nedēļām ir labi saprotams projekta progresa ātrums jeb “velosity”. Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka projekts, kas uzsākot iet uz priekšu ar 1/100 darbu mēnesī, visticamāk aizņems 100mēnešus, bet izstrādātāji itin bieži ir gatavi zvērēt, ka, tikai 20 mēnešus. Parasti viņi kļūdās. Parasti pasūtītāji notic. Kam to vajag?
Nezinu kā viņi man atbildēs – viņiem ir pāris dienas laika, bet skaidrs, ka jau šobrīd meklēju alternatīvas. Alternatīvas – tas ir mans veids kā saglābt projektu. Jā es apturu projektu šobrīd, ticamāk, ka mēs zaudēsim laiku un stabilitāti uz brīdi, bet man paliks budžets avārijas sakopšanai. Ja es vilcināšos, man nebūs nekā – laiks būs pagājis, nauda iztērēta starpnodevumiem, sistēma nebūs ieviesta. Vajag apzināties, ka tā nav alternatīva.
Projekts ir jāsalauž savlaicīgi, lai iesaistītās puses paspētu atrast risinājumu kā tikt laukā no bedres. Otrs iemesls, kāpēc to darīt ir, lai sapņojošās puses atmostas pirms nav par vēlu. Laušanai ir jābūt paredzamai, iespējai ar ko visas puses rēķinās. Tomēr ir jābūt skaidri saprotamai brīdinājumu sistēmai, kas ļauj savlaicīgi reaģēt un izdarīt korekcijas.
Gatavība salauzt procesu, ja tas iet uz izgāšanos, iespējams ir viens no slepenajiem iemesliem, kāpēc mūsu projekti ir sekmīgi un laikā. Tā ir atbildība pret sevi un visiem iesaistītajiem un gatavība uzņemties atbildību par savas un citu rīcības sekām.