Pakalpojuma cenas noteikšanas politika

Ievads

Šī politika nosaka principus, kā uzņēmums definē, aprēķina un piemēro stundu darba izcenojumu IT konsultāciju pakalpojumu sniegšanā. Politikas mērķis ir nodrošināt caurspīdīgu, ekonomiski pamatotu un profesionāli konsekventu pieeju mūsu klientu sadarbības modeļiem.

Uzņēmums savā darbībā nošķir divus fundamentāli atšķirīgus pakalpojumu sniegšanas veidus: (i) konsultācijas, kur galvenais piegādes objekts ir speciālista laiks un ekspertīze, un (ii) uzdevumus, kuros ir skaidri definēts sagaidāmais rezultāts, izpildes apjoms un termiņš. Attiecīgi tiek piemērota atšķirīga izcenojuma metodoloģija.

1. Konsultatīvie pakalpojumi (Time & Material)

Gadījumos, kad konsultācijas tiek sniegtas bez iepriekš definēta darba uzdevuma, nodevumiem vai konkrēta rezultāta, pakalpojums tiek klasificēts kā laika un materiālu (Time & Material) modelis.

Šādā modelī:

• Norēķini tiek veikti par faktiski nostrādāto laiku, ko konkrētais speciālists ir veltījis darba izpildei;
• Stundas likme un kopējais aplēstais stundu apjoms tiek saskaņots pirms darbu uzsākšanas;
• Darba izpildes uzskaite tiek veikta ar laika noapaļošanu uz augšu līdz 0,5 stundām. Šī noapaļošana attiecas uz visu uzskaitāmo laiku, ieskaitot ceļā pavadīto;
• Par standarta atskaites periodu tiek uzskatīts viens kalendārais mēnesis, ja vien ar klientu nav noteikta cita kārtība (piemēram, reizi nedēļā, pēc projekta etapu noslēguma u.tml.);
• Ja darbs tiek veikts ārpus biroja, papildus tiek uzskaitīts ceļā pavadītais laiks – gan ceļš no uzņēmuma biroja adreses līdz klienta vietai, gan atpakaļceļš uz biroju.

2. Darba uzdevumi ar definētu rezultātu (fiksētas cenas ekvivalents)

Gadījumos, kad pasūtītājs ir definējis (i)veicamo darbu apjomu, (ii) sagaidāmos nodevumus, (iii) izpildes termiņu,(iv) un/vai kopējo budžetu vai pieejamo stundu skait, šāds uzdevums tiek uzskatīts par fiksētas cenas projektam ekvivalentu, neatkarīgi no līgumiskās formas, vai specifiskām atrunām. Šādos līgumos  tiek izmantota “nosacītā stundas likme”, kas ietver ne tikai tiešo darba ieguldījumu, bet arī uzņēmuma uzkrāto kompetenci, iepriekš izstrādātus risinājumus, metodoloģijas un efektivitātes ieguvumus. Līdz ar to izcenojums atspoguļo rezultāta piegādes vērtību, nevis lineāru darba stundu patēriņu.

Šādās situācijās:

• Projekta izmaksas tiek noteiktas kā fiksēta kopējā summa (budžets) , kas nepieciešama rezultāta piegādei noteiktajā termiņā; šī summa nemainās neatkarīgi no tā, vai faktiskais darba laiks pārsniedz vai nesasniedz sākotnējās aplēses;
• Norēķinu vajadzībām tiek aprēķināta nosacītā stundas likme, dalot kopējo projekta budžetu ar pasūtītāja noteikto (vai līgumā fiksēto) stundu skaitu;
• Nosacītā stundas likme kalpo kā finanšu attiecināšanas mehānisms, nevis kā faktiska darba laika novērtējums;
• Faktiskais darba izpildes laiks var atšķirties no sākotnēji plānotā, un šīs novirzes risks tiek internalizēts piegādātāja pusē. Pasūtītājs nepiemaksā par stundām, kas pārsniedz noteikto stundu skaitu, bet negūst atlaidi vai atmaksu par ietaupītajām stundām;